14/11/2013
Blueprint: Serviss jau parasti nav uz tādu aktīvu runāšanu, bet šoreiz laikam ir svarīgs iemesls.
Kristians Jansons: Jā, ir mainīti servisa izcenojumi, ko nebijām grozījuši gadus piecus. Situācija mainās, izmaksas pieaug, un cenas attiecīgi jāpiekoriģē. Pieaugums dažādām pakalpojumu kategorijām ir no 3 līdz 5%. Taču tas skars tos, kuriem nav servisa līguma. Tipogrāfijas ar servisa līgumiem joprojām saņems līguma cenas, un vēl līdz decembra beigām jauniem līgumiem arī tiek piedāvāta iepriekšējā cena.
BP: Vai tas ir kaut kādā saistībā ar Latvijas pāreju uz eiro?
KJ: Nē, tas nav saistīts ar eiro, cenas tiek mainītas visās Baltijas valstīs un arī Somijā. Cenas mums vienmēr ir bijušas fiksētas eiro valūtā un tad konvertētas un noapaļotas, piemērojoties vietējiem apstākļiem. Ja nu tāda noapaļošana dažkārt bija izdevīga tiem, kas maksāja latos, tad tagad, protams, mēs atgriežamies pie eiro.
BP: Kas ir noticis, kāpēc tieši tagad un vai cenu kāpums nekaitēs mūsu pasūtītājiem?
KJ: Nav jau tā, ka krīze mums ir totāla, un visi zaudējumi jāņem uz sevi, bet taupības pasākumi turpināsies bezgalīgi. Ja atceramies, tad 2008. gadā litrs degvielas maksāja 0.77 santīmu. Mūsu servisa ikdienā līdz pat 30% ir braukšana. Cenai vienkārši ir jāmainās. Taču prātīgākajiem pasūtītājiem ir lieliska iespēja situāciju vērst par labu, noslēdzot izdevīgu servisa līgumu.
BP: Tipogrāfijām parasti nepatīk tādas līgumsaistības. Visi cer, ka nekas nenotiks un varēs izsprukt sveikā. Kā saka: kas neriskē - tas nevinnē!
KJ: Nevar jau galvu iebāzt smiltīs... Jo mašīna paliek vecāka, jo rūpīgāk tā jāpieskata. Pat, ja nekas nesaplīst, apkopes ir nepieciešamas katrai mašīnai reizi pusgadā. Statistika ir nepielūdzama: tā skaidri parāda, kādas ir remontu vajadzības. Var jau kādu problēmu apmānīt un novilcināt, bet parasti tehnika to nepiedod. Mēs varam piedāvāt izdevīgas līgumcenas, tikai tad, ja varam rēķināties ar noteiktu darbu apjomu. Tas ir ļoti vienkārši.
No tipogrāfijas puses tas izskatās tā: piekrīti noteiktām saistībām (regulāriem maksājumiem) un saņem konkrētas atlaides, vai arī paturi brīvu izvēli, maksā pilnu cenu un saņem pakalpojumu rindas kārtībā.
BP: Izklausās, ka servisa līgums ir vienīgais pareizais veids…
KJ: Es teiktu tā - servisa līgums ir izdevīgākais! Lietas var kārtot dažādos veidos, bet līgums ir izdevīgāks! Tas nozīmē lētāku un ātrāku servisu, un pārskatāmas un plānojamas izmaksas. Lielāku remontu gadījumā izmaksas izlīdzinās visa gada garumā.
BP: Vai tipogrāfijām vajadzētu pašām interesēties par līgumiem?
KJ: Jā, vislabāk būtu jautāt tieši man. Es labprāt sagatavošu pārskatu, kādas izmaksas ir bijušas, kā tas izskatās bez līguma un kāds būtu ieguvums ar servisa līgumu.
BP: Paldies! Pirmajiem zvanītājiem balva no mārketinga :)
Vairāk par servisa līgumiem šeit.
14/11/2013
Blueprint: Serviss jau parasti nav uz tādu aktīvu runāšanu, bet šoreiz laikam ir svarīgs iemesls.
Kristians Jansons: Jā, ir mainīti servisa izcenojumi, ko nebijām grozījuši gadus piecus. Situācija mainās, izmaksas pieaug, un cenas attiecīgi jāpiekoriģē. Pieaugums dažādām pakalpojumu kategorijām ir no 3 līdz 5%. Taču tas skars tos, kuriem nav servisa līguma. Tipogrāfijas ar servisa līgumiem joprojām saņems līguma cenas, un vēl līdz decembra beigām jauniem līgumiem arī tiek piedāvāta iepriekšējā cena.
BP: Vai tas ir kaut kādā saistībā ar Latvijas pāreju uz eiro?
KJ: Nē, tas nav saistīts ar eiro, cenas tiek mainītas visās Baltijas valstīs un arī Somijā. Cenas mums vienmēr ir bijušas fiksētas eiro valūtā un tad konvertētas un noapaļotas, piemērojoties vietējiem apstākļiem. Ja nu tāda noapaļošana dažkārt bija izdevīga tiem, kas maksāja latos, tad tagad, protams, mēs atgriežamies pie eiro.
BP: Kas ir noticis, kāpēc tieši tagad un vai cenu kāpums nekaitēs mūsu pasūtītājiem?
KJ: Nav jau tā, ka krīze mums ir totāla, un visi zaudējumi jāņem uz sevi, bet taupības pasākumi turpināsies bezgalīgi. Ja atceramies, tad 2008. gadā litrs degvielas maksāja 0.77 santīmu. Mūsu servisa ikdienā līdz pat 30% ir braukšana. Cenai vienkārši ir jāmainās. Taču prātīgākajiem pasūtītājiem ir lieliska iespēja situāciju vērst par labu, noslēdzot izdevīgu servisa līgumu.
BP: Tipogrāfijām parasti nepatīk tādas līgumsaistības. Visi cer, ka nekas nenotiks un varēs izsprukt sveikā. Kā saka: kas neriskē - tas nevinnē!
KJ: Nevar jau galvu iebāzt smiltīs... Jo mašīna paliek vecāka, jo rūpīgāk tā jāpieskata. Pat, ja nekas nesaplīst, apkopes ir nepieciešamas katrai mašīnai reizi pusgadā. Statistika ir nepielūdzama: tā skaidri parāda, kādas ir remontu vajadzības. Var jau kādu problēmu apmānīt un novilcināt, bet parasti tehnika to nepiedod. Mēs varam piedāvāt izdevīgas līgumcenas, tikai tad, ja varam rēķināties ar noteiktu darbu apjomu. Tas ir ļoti vienkārši.
No tipogrāfijas puses tas izskatās tā: piekrīti noteiktām saistībām (regulāriem maksājumiem) un saņem konkrētas atlaides, vai arī paturi brīvu izvēli, maksā pilnu cenu un saņem pakalpojumu rindas kārtībā.
BP: Izklausās, ka servisa līgums ir vienīgais pareizais veids…
KJ: Es teiktu tā - servisa līgums ir izdevīgākais! Lietas var kārtot dažādos veidos, bet līgums ir izdevīgāks! Tas nozīmē lētāku un ātrāku servisu, un pārskatāmas un plānojamas izmaksas. Lielāku remontu gadījumā izmaksas izlīdzinās visa gada garumā.
BP: Vai tipogrāfijām vajadzētu pašām interesēties par līgumiem?
KJ: Jā, vislabāk būtu jautāt tieši man. Es labprāt sagatavošu pārskatu, kādas izmaksas ir bijušas, kā tas izskatās bez līguma un kāds būtu ieguvums ar servisa līgumu.
BP: Paldies! Pirmajiem zvanītājiem balva no mārketinga :)
Vairāk par servisa līgumiem šeit.
